Ja jums patiesi rūp sava darba liktenis, lūdzu, izstrādājiet to noteiktajos termiņos!!!
Atcerieties, ka mūziķiem līdz koncertam jāieplāno laiks, lai:
Steigā un pavirši izdarīts darbs no jūsu un mūsu puses nespēs uzrunāt klausītāju! Izpildītāju attieksmi un pārliecību var sajust pat neprofesionālis.
Atcerieties, ka attiecības ar izpildītājiem, kas lielā mērā var ietekmēt opusa likteni, sākas skaņdarba nodošanas brīdī!
Kad notis jau gatavas, vienmēr pamēģiniet apskatīt tās no izpildītāja viedokļa, lai pārliecinātos, vai tas, kas ir jūsu iekšējā dzirdē, ir redzams arī nošu tekstā. Jo precīzāk būs pierakstīti tempi, tēli, artikulācija, dinamika, agoģika, jo ātrāk mūziķi sapratīs, par ko ir runa. Tā mēs ietaupīsim lieku pļāpāšanu un veikli varēsim ķerties pie būtiskā.
Atcerieties, ka šim procesam arī jāietilpst laikā līdz darba nodošanas termiņam. Iesniedzot tukšas notis laikā, jūs tomēr kavējat termiņus un rokat bedri paši sev.
Nevajag arī pārspīlēt ar nošu aprakstošās informācijas pārbiezināšanu. Ja mūsdienīgam nošu pierakstam virs un zem katras nots būs maziem burtiņiem saspiesti vēl 3 dažādi nestandarta uzdevumi vienlaicīgi (piem. glissando, sul ponticello -> ord., vibrato molto presto), kas jāizpilda paralēli sekojot partitūrā līdzi vēl ansambļa kolēģu balsīm ārpuspulsa epizodē, visticamāk izpildītājs vienkārši izvēlēsies savuprāt būtiskāko vai vienkārši ērtāko no tā visa.
Visjaukāk, protams, būtu, ja komponists pats izvēlētos svarīgāko un to arī pierakstītu!
Sitaminstrumentu daudzveidība ir mūsu ansambļa neatkārtojamības galvenais elements. Arī komponistam tas ir neierobežots fantāzijas darbalauks. Tomēr vienmēr jādomā reāli, lai izpildītājs ar prieku tiktu galā ar saviem uzdevumiem:
Rakstot netradicionālam sastāvam, kopskaņa un balanss ir viens no visgrūtākajiem uzdevumiem. Padomājiet, vai čells vienmēr būs sadzirdams kā viens no ansambļa, nesaplēšot visus astrus un nelūdzot pārējiem spēlēt p tur, kur notīs rakstīts ff !
Rakstot mūsdienīgus darbus, atcerieties, ka mēs spēlējam bez diriģenta un bez klika (parasti). Padomājiet, pēc kā mēs varēsim orientēties bez pulsa epizodēs un koordinēties savā starpā. Ja ir iespēja pāršķirt lapas un notis ir saskatāmas, mēs spēlējam no partitūras, bet dažos gadījumos ar partitūru priekšā ir par maz (piemēram, ātrs temps, daudz nošu, darbību, tehniski sarežģīts materiāls, kas prasa maksimālu fokusu uz savu partiju) un var paspēt uzticēties tikai iekšējam pulsam. Ja nav elementu, kas uztur pulsu, palīdzēt varētu brīvas rokas kādai no dalībniecēm, kas šādos brīžos varētu taktēt.
Gan jūs, gan mēs esam ieinteresēti lieliskam rezultātam! Tāpēc mums kopā jāstrādā kā vienotai komandai. Kopdarbā ietilpst uzticēšanās un kompromisi. Jo pārliecinošāk jūs uzrakstīsiet savu ideju, jo vieglāk mums būs to realizēt. Savukārt mēs centīsimies pārliecinoši dalīties savā jau iegūtajā pieredzē un ieteikumos.
Mēs neticam, ka kāds darbs uzrakstīšanas brīdī jau ir absolūts un ģeniāls. Tāds tas var kļūt tikai klausoties, diskutējot, pārstrādājot, dažreiz šo to izgriežot, šo to vēl pierakstot klāt. Tas viss nenotiek vienlaicīgi un uzreiz, tas notiek! ilgstošā sadarbības procesā un, jo cieņpilnāks un patīkamāks tas būs, jo ilglaicīgāks.