Guna ŠNĒ

Palielu savas dzīves sākumposmu Guna Šnē (citiem atmiņā vēl joprojām Guna Āboltiņa) pavadīja Latvijas mazpilsētā Lietuvas pierobežā, mierā un svaigā gaisā.

Pateicoties veselai virknei jauku skolotāju Latvijā un Vācijā, centās un vēl joprojām cenšas apgūt čella spēles pamatus. Pēc blandīšanās visādu starptautisku jauniešu un profesionālo orķestru sastāvos apkārt pa pasauli, nāca pie prāta un nolēma izmēģināt roku dzimtenē kamerorķestrī Sinfonietta Rīga solo čellistes statusā 2010. gadā, kas izrādījās tīri jauks kolektīvs ar ārkārtīgi bagātu un krāsainu muzikālo ēdienkarti. Ikdienā mēģina atrast balansu starp visām būšanām un nebūšanām: būšanu ar bērniem, ar čellu un mūziku, ar dzīvesbiedru, būšanu mēģinājumos un pavārmākslā, būšanu dabā un rotaļu laukumos, pie grāmatām un vislaimīgākajos brīžos mirklīti esot vienkārši ar sevi. Klusā un mierīgā nebūšanā. Mācās neaizrauties un balansēt starp visiem galējību grāvjiem, meklējot viedumu zelta vidusceļā. Dažreiz izdodas. Bet tikai pateicoties brīnišķīgai ģimenei un kolēģiem, kas nebeidz iedvesmot, uzlādēt un atjaunot mīlestībā.

Sapņo par suni un mājiņu mežā.


 .